Hersonas apgabals Херсонская область |
|||
— Krievijas anektēta Ukrainas daļa — | |||
Sārtā krāsā iezīmēta Krievijas okupētā Hersonas apgabala daļa, bet zilā krāsā Ukrainas atbrīvotā apgabala daļa | |||
|
|||
Pārvaldes centrs | Heņičeska | ||
---|---|---|---|
Oficiālā valoda | krievu | ||
Okupējošā valsts | Krievijas Federācija | ||
Okupācija | 2022. gada 24. februāris - pašlaik | ||
Administrācija | |||
- Tips | Okupācijas pārvalde ar kolaborantu civilajām struktūrām | ||
- Gubernators | Vladimirs Saldo | ||
- Valdības vadītājs | Andrejs Aleksejenko | ||
Mājaslapa: https://khogov.ru/ |
Hersonas apgabala Krievijas okupācija (ukraiņu: Російська окупація Херсонської області) ir Ukrainas Hersonas apgabala okupācija Krievijas iebrukuma laikā, kas sākās 2022. gada 24. februārī.
24. februārī Krievijas bruņotie spēki sāka masīvu iebrukumu Hersonas apgabalā no agrāk okupētās Krimas pussalas.
2. martā Krievijas karaspēks pāri Antonivkas tiltam okupēja Hersonu. Neilgi pēc Hersonas ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp Krievijas armiju un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Pilsētas mērs Ihors Kolihajevs paziņoja, ka pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās, automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei.
Okupētās teritorijas pārvaldei Krievijas valdība izveidoja Hersonas kolaborantu militāri civilo administrāciju (krievu: Херсонская военно–гражданская администрация). 31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja par Krievijas plāniem sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi. 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova informēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā.
Tomēr 2022. gada maija vidū Hersonas militāri civilā pārvalde paziņoja par Krievijas Federācijas nodomu šo reģionu pilnībā anektēt bijušās Taurijas un Hersonas guberņu robežās.
Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus referendumus par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Hersonas apgabala iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Hersonas apgabala izstāšanos no Ukrainas, Hersonas apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?" Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.
28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka par pievienošanos Krievijai Hersonas apgabalā nobalsojuši 87% vēlētāju. 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētu par Hersonas apgabala atzīšanu par neatkarīgu teritoriju. 30. septembrī Maskavas kremlī Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.
10. jūnijā Ukrainas armija sāka artilērijas triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām Hersonas apgabalā. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka prezidents Volodimirs Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.
29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju. 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri Dņeprai Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt Berislavas rajona ziemeļu daļā. 19. oktobrī Hersonas kolaborantu vadība paziņoja, ka nepieciešama civiliedzīvotāju evakuācija, kā arī visu varas iestāžu pārcelšana uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot Antonivkas tiltu pār Dņepras upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus. 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja Heņičeskas pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie Azovas jūras.